Kia whakamihia a neherā, kia haumaru ai tātou i tēnei wā, hei whakatikatika hoki i tō tātou anga whakamua haere ake nei. 

Kua whakahoutia Te Wiki o te Reo Māori e Te Taura Whiri i te Reo Māori, nō reira, ahakoa rāhui mai, rāhui kore mai rānei i tēnei tau, ka whakakotahi tonu mai a Aotearoa tangata ki te whakanui i te reo Māori.

E whai ana a Te Taura Whiri i te Reo Māori kia kotahi miriona ngā tāngata e kōrero ana, e waiata ana, e whakanui ana hoki i te reo, i te wā kotahi, i tētahi Wā Tuku Reo Māori kāore anō kia kitea, i Te Wiki o te Reo Māori, i te tau 2020. 

tuku.reomaori.co.nz

“E ora ai te reo, e whai ana mātou kia kotahi miriona ōna kaikōrero hei te tau 2040, engari e hiahia ana mātou ki te tīmata i te tau 2020:  ahakoa mō te wā poto noa iho,” tā te Toihau o Te Taura Whiri i te Reo Māori, tā Ahorangi Rawinia Higgins.

I whakatau hoki a Te Taura Whiri e kore ia e whakatū i ngā hui ā-tinana nunui i te tau 2020.  Nā reira ka whakakapihia ngā rangatū mō te reo me te hākari mō Ngā Tohu Reo Māori ki ētahi kaupapa ā-hangarau. 

“E kore a KOWHEORI-19 e haukoti i tā tātou hui tahi ki te whakanui i te reo, heoi ka whai noa iho tātou i ētahi huarahi kē atu e hui tahi ai.”

"Ka tū tō tātou Wā Tuku Reo Māori hei te poupoutanga o te rā, hei te 12 karaka o Mane, te 14 o Hepetema, i te tau 2020.  E tohu ana tēnei i te rā me te hāora i tāpaetia ai e tētahi ranga toa o te reo Māori tētahi petihana i te tau 1972, i ngā kaupae o te whare pāremata, e whakahau ana kia whakaakona te reo ki ō tātou kura. I kohia e rātou ngā waitohu o ngā tāngata o Aotearoa e 30,000.  Ka maumahara tonu tātou ki te hunga nāna te reo i whakatairanga i te wā kāore tērā mahi i paingia e te hapori, e te ao tōrangapū anō hoki.  E hiahia ana mātou kia whai wāhi mai te tangata ki te Wā Tuku Reo Māori kia pai ai te huritao hei ngā tau e tū mai nei, pērā i tā te tangata huritao ki te Petihana mō te Reo Māori ināianei, e kitea ai te hunga i hono mai ki te Wā Tuku Reo Māori o te tau 2020.”

“Ko te reo Māori te reo o Aotearoa. Engari mā ngā uri o Aotearoa tonu e tiaki.”

“Kei a koe te tikanga mō te āhua o tāu mahi i te Wā Tuku Reo Māori. Ka whakatangi noatia pea tētahi waiata reo Māori, ka tahuri rānei koe ki te whakaoti i te kairoro o te rā ki te reo, ka tīmatahia rānei te kai o te rānui ki te karakia, ka tīmata rānei ngā kaipāpāho i ā rātou pānuitanga i ngā pūrongo o te wā i te poupoutanga o te rā ki te mihi Māori.  He pōhiri tēnei kia whakanuia te reo mō tētahi wā poto, mō tētahi wiki, mō tētahi marama, mō te roanga rānei o te tau.” Kei a koe te tikanga me pēhea: heoi, waitohua mai kia mōhio ai mātou tokohia ngā tāngata e piri mai ana.”

E mōhio ana mātou hei tā ngā tāngata o Aotearoa, e whai wāhi ana te reo ki ō rātou tuakiri hei kirirarau i Aotearoa.  Nō Aotearoa te reo Māori.”

Ka kitea hoki te huringa o te pae tukutuku mō Te Wiki o te Reo hei pae tukutuku mō te Reo Māori.

“Ka wātea a Reo Māori ki te tautoko i ngā tāngata, i te roanga o te tau, kaua i Te Wiki o te Reo Māori noa iho.  Ahakoa tō tūranga hei kaiako, hei kaiwhakahaere pakihi iti, hei tangata takitahi, hei rōpū hoa, ka wātea te pae tukutuku o  www.reomaori.co.nz i ngā rā e 365 o te tau ki te tautoko i a koe; kaua i ngā rā e whitu noa iho,” hei tā Ahorangi Higgins.